Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Valsts svētkos 19.11.2015. plkst. 09.38

17. XI mūsu novadā svinēja Latvijas Republikas proklamēšanas svētkus.

Dundagā

Dundagas pilī svinīgais sarīkojums sākās ar novada domes priekšsēdētāja uzrunu, uzsverot, ka Dundagā jaukajai tradīcijai valsts svētkos godināt savus labākos ļaudis šogad aprit 20 gadu. Tad zālē svinīgi ienesa valsts karogu, un visi klātesošie kopā ar pagasta kori nodziedāja valsts himnu. Ar dziesmām un dejām zālē sēdošos iepriecināja mūsu pašdarbnieki. Kopš esam vienots novads, valsts svētkos īsti vienoti esam garā, — fiziski tas nav iespējams, jo pasākumi notiek abos novada lielākajos centros. Patīkami, ka uz lielā ekrāna Dundagas sabiedrība varēja redzēt un ar aplausiem sveikt godināmos Kolkā — Atzinības rakstu ieguvējus Baibu Šuvcāni un Andri Antmani un Pateicības rakstu ieguvējus Aigu Ūdri, Agri Vansoviču un Inesi Dāvidsoni.

Tad pienāca kārta Dundagā sveicamajiem. Alanda Pūliņa Atzinības rakstu ieguvusi par cītīgu un veiksmīgu projektu rakstīšanu, tā ieguldot lielu darbu luterāņu baznīcas atjaunošanā. Alanda pateicības runā atzina, ka uzrakstīt projekta pieteikumu ir daudz vieglāk nekā godināšanas reizē stāties pārpildītas zāles priekša. Vēl čaklā projektu rakstītāja uzsvēra, ka šo atzinību uztver kā avansu, kas ar turpmākajiem darbiem jāatpelna.

Biedrības «Visvīdale» nodibināšanās un rosīgā darbība sava ciema sapošanā un tēla spodrināšanā ir pagaidām drīzāk netipisks gadījums, bet tādēļ jo īpaši slavējams. Cilvēki·Vīdalē ir pierādījuši sev un citiem — ja grib, tad tiešām izdodas. Lai «Visvīdalei» veicas arī turpmāk!

Skolotāja Una Sila saņēma Atzinības rakstu par profesionālismu, aizrautību un ģimenes vērtību stiprināšanu. Cieši ar šo atzinību sasaucās arī skolotājas audzināmās klases iegūtais Pateicības raksts — īstenībā viens pagodinājums no otra nemaz nav atraujams. U. Sila uzsvēra, ka viņas klasē mācās labākie un radošākie skolēni un viņiem ir labākie vecāki un vecvecāki. Savukārt pati 9. b klase aicināja priekos dalīties gan skolotāju Unu, gan savu pirmo audzinātāju Birutu Kinčiusu, kas bija parūpējusies par jauku pārsteigumu — skolotāja uzdāvināja saviem bijušajiem audzēkņiem protfolio — kādreiz rakstītus darbus. Jāpiebilst, ka visā 20 gadus ilgajā atzinību pasniegšanas vēsturē šis bija pirmais gadījums, kad pateicību izpelnījās vesela klase.

Šis gads vispār ieies vēsturē, jo godināmo vidū ir lielas ļaužu kopas. Arī pirmsskolas izglītības iestāde jeb, īsāk sākot, bērnudārzs «Kurzemīte» izpelnījies Pateicības rakstu — par sasniegumiem makulatūras vākšanā un ekoskolas diplomu. Radošā bērnudārza saime arī šajā reizē bija radoša, nodziedot Raimonda Paula dziesmiņu par mazā cinīša varoņdarbiem.

Goda rakstu, kas savā ziņā ir kādreizējās prēmijas «Par mūža ieguldījumu Dundagas pagastam», vēlāk novadam, ekvivalents, saņēma mūsu izcilā režisore, pedagoģe un kultūras darba rīkotāja Vaira Kamara. Pateicoties par daudzajiem ziediem un pateicībām, Vaira pauda gandarījumu par iespēju strādāt darbu, kas pašai ļoti patīk.

Vēl «Swedbank» īpašo balvu saņēma vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Mārīte Pēterhofa, kas uzsvēra, ka viņai ir vislabākie kolēģi un audzēkņi.

Pasākumu raiti vadīja Ieva Jānberga un Krists Iesalnieks, visus godināmos sveica mūsu pašdarbnieki. Noslēgumā visi tradicionāli vienojās Jura Alunāna lokalizētajā «Nevis slinkojot un pūstot», kā to pirms daudziem gadiem ierosinājis pirmais prēmijas «Par mūža ieguldījumu...» ieguvējs skolotājs, mūziķis un novada vēstures pētnieks Ernests Ābols.

Alnis Auziņš
Visvalža Biezbārža foto

Kolkā

Kolkas tautas namā ar Daigas Rūtenbergas dziesmu «Mīlestības krāšņais koks» ieskandināja kopkoris: ansamblis Sarma, Laula, mūzikas skolas audzēkņu ansamblis un Kolkas pagasta jauktais koris. Pasākumu atklājot, Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens klātesošos sveica svētkos, uzsvērdams, ka visu, ko darām savā labā, mīlot savu dzīves telpu, savu mazo zemes stūrīti, šeit, Ziemeļkurzemē, Latvijā, darām arī savas valsts labā. «Redzu, cik daudziem ļaudīm patīk šeit dzīvot, strādāt, rosīties, meklēt iespējas darīt to, kas sniedz gandarījumu pašiem un cilvēkiem līdzās. Arī mūsu Valsts prezidents Raimonds Vējonis, būdams darba vizītē, norādīja, cik svarīgi mēs esam ikkatrs savā ciemā, savā valstī», sacīja Aldis. Viņš pateicās kolciniekiem, mazirbniekiem, pitradzniekiem, dundadzniekiem par to, ko viņi devuši savai zemei. «Latvijas stiprums ir mūsu cilvēkos, mūsos pašos, kas savu darbu dara pēc vislabākās sirdsapziņas, kas savās ģimenēs audzina krietnus, godprātīgus bērnus, kas dzīvo un strādā savai Latvijai, dzimtenei, vienīgajai mums visā pasaulē.» Uzrunas noslēgumā Aldis aicināja šajos svētkos izjust vienotību, izjust to, dziedot Latvijas himnu un lībiešu himnu, jo šajā krastā reizē ar Latvijas dzimšanas dienu svin arī Lībiešu karoga svētkus. Abas himnas braši noskanēja, apvienojoties visiem: gan kopkorim skatuves priekšā, gan kopkorim zālē.

Klātesošos sveica Dundagas novada domes deputāte Gunta Abaja, kas pirms svētkiem bija pārdomājusi, ko viņai pašai nozīmē Latvija kā valsts. Traģiskie notikumi Francijā viņai bija ļāvuši saprast, ka valsts — tā nav tikai dzimtā zeme, vieta, kur brīvi var runāt savā mātes valodā, vieta, kur dzīvo mīļie un kur apglabāti tuvinieki. Valsts — tas ir kaut kas vairāk, tā ir drošības izjūta, ka varam šeit mierīgi dzīvot. Viņa arī dalījās savā aizkustinājumā par radio dzirdētajā ziņā, ka mūsu valsts visiem Francijā dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem izsūtījusi īsziņas par to, kā viņiem rīkoties sarežģītās situācijās. Gunta teica, ka iedzīvotāji pret valsti izturas kā ļoti prasīgi bērni pret vecākiem, taču, tāpat kā bērni vecākiem, spēj sniegt arī lielu prieku. Viņa aicināja valsts dzimšanas dienā nolikt malā visu to, kas darījis raizes, un priecāties par labo, kas mums ir.

Guntai arī bija gods domes vārdā sveikt Kolkas pagasta ļaudis, kas ar savu godprātīgo darbu daudzinājuši novada vārdu un šai reizē saņēma Pateicības un Atzinības rakstus: Inesi Dāvidsoni, Aigu Ūdri, Dzintru Tauniņu, Baibu Šuvcāni, Andri Antmani un Agri Vansoviču. Inese ir nenogurdināma Kolkas dzīves iemūžinātāja, kas labprāt dalās ar savām fotogrāfijām. Arī svētku pasākumā viņa mierā nevarēja nosēdēt un ar Baibu ķēra mirkļus. Labi, ka abām bija fotoaparāti, jo tad viena otru sveikšanas reizē arī varēja iemūžināt.

Savukārt pateicoties Aigas nozīmīgajam devumam, pie Kolkas pamatskolas jau 10. gadu plīvo Zaļais karogs, kas iegūts kā augstākais novērtējums, skolai aktīvi piedaloties starptautiskajā ekoskolas programmā.

Dzintras lielais ieguldījums ir kultūras jomā. Tas ir viņas vadītais ansamblis «Laula», kas šogad svin 15. jubileju. Tie ir viņas koklētāji. Daudziem prātā un sirdī palicis Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītais festivāls «Kokles skan Latvijai» 2015. gada maijā. Tā bija viņas ierosme — rīkot šādu pasākumu. Kopā ar vairākiem citiem koklētāju kolektīviem un arī savām koklētājām Dzintra tajā piedalījās. Vien jāpiebilst, ka Aiga un Dzintra šai vakarā bija tautas tērpos, jo Aiga dziedāja korī, bet Dzintra gan dziedāja, gan spēlēja kokli.

Baiba ir devusi lielu ieguldījumu novada kultūrvēstures pētīšanā. Šajā gadā iznākusi vēl viena viņas  grāmata  — «Sauc par Vaidi mūsu ciemu». Tā izraisījusi lielu lasītāju interesi, un grāmatas atvēršanas svētkos zāle bija pilna līdz malām.

Andris Antmanis ir cītīgi darbojies, lai saglabātu latviskās kultūras mantojumu, kopis Lībiešu krasta kultūrvidi, daudzinājis zivju kūpināšanas darbu un senos lībiešu žogus. Par to šogad novērtēts ar a/s «Lauku ceļotājs» sadarbībā ar LR Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību piešķirto kultūras zīmi «Latviskais mantojums».

Agrim ir nozīmīgi sasniegumi piekrastes zvejniecības saglabāšanā un attīstībā, par to viņa vadītā zvejnieku saimniecība «Rāmas» ieguvusi Zemkopības ministrijas zivsaimniecības gada balvu «Lielais loms – 2015» nominācijā «Par inovatīvo uzņēmējdarbību».

Ar skaļiem aplausiem kolcinieki sveica arī savus novadniekus, kas šai vakarā domes apbalvojumus saņēma Dundagas pilī.

Svētku koncertā priecēja gan mazie bērnudārza «Rūķītis» dejotāji, gan koklētājas, gan raksta sākumā jau pieminētie kolektīvi. Īpašais viesis bija aktieris Andris Bērziņš, kas vadīja koncerta pirmo daļu un pats uzstājās otrajā.

No muzikālajiem priekšnesumiem mans vakara favorīts bija Valta Pūces cikla «Koklītes koklēja» II daļa «Spēlēju, dancoju». Ļoti skaists darbs lieliskā kolcinieku izpildījumā! Īpašu prieku sagādāja arī tas, ka kolcinieki ir saņēmušies un svētkos atkal dziedāja pagasta jauktais koris.

Noslēgumā tradicionāli skanēja «Pūt, vējiņi!».

Diāna Siliņa
Ineses Dāvidsones foto


Dalies ar šo rakstu:
Pievienotās galerijas
Valsts svētkos Dundagā

Atslēgvārdi
kultūra, svētki
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com