Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Plenērs «Līvzeme» — jau trešo reizi 17.08.2015. plkst. 14.47

15. VIII Lībiešu tautas namā Mazirbē, piedaloties autoriem un modeļiem, atklāja biedrības «Randalist» rīkoto mākslas plenēru «Līvzeme 2015».

Kā pastāstīja mājasmāte Veronika Millere, plenēra aizmetņi meklējami tālajos 80. gados, kad šajā pusē darbojušās mākslinieces Agnija Ģērmane un Ieva Liepiņa. Pirms dažiem gadiem dzimusi jau konkrēta iecere, kas šogad ieguvusi vēl papildu izpausmes. Proti, šovasar mākslinieki ne tikai gleznojuši uz zīmējuši brīvā dabā, viņu modeļi vienlaikus arī stāstījuši par sevi, liekot pamatus videofilmai. Tā piepildījies Veronikas sapnis celt saulītē šo pusi un tās vienkāršos ļaudis, bez kuriem Lībiešu krasts nebūtu nekas daudz vairāk par kāpu smiltīm.

Veronika uzsvēra, ka plenēra izstādes atklāšanā redzamie darbi pa lielai daļai vēl nav pabeigti. Tos varēs redzēt gan šoruden somugru dienās Rīgā, gan tepat Mazirbē Līvu karoga svētkos 18. XI, kad darbus papildinās arī gatavā filma — savdabīgas videoetīdes.

Bet ko varēja redzēt izstādes atklāšanā? Piesaista Silvijas Meškones darinātais Veronikas un Edgara Milleru dubultportrets, turklāt Edgars vēl novērtējams dažu citu autoru atveidojumā. Atšķirīgās interpretācijās tverts pazīstamais Miķeļtorņa lībietis Ēriks Kāpbergs. Savu portretu aplūkot atnākusi gan Gundara Bertholda dzīvesbiedre Elma, gan sīkradznieks Aldis Kreicers. 2013. gadā aizsākto vietējo ļaužu portretu galeriju tagad papildina arī sīkradzniece Zigrīda Priede, mazirbnieces Biruta Drišļuka un Lonnija Ūdriņa. Bet vienu it kā labi pazīstamu cilvēku man neizdodas noteikt. Tā ir Agnijas Ģērmanes gleznotā Laimoņa Zembaha māsa Valda Bobrova. Lielisks darbs!

Izstādes atklāšanā virmo tādiem svētkiem raksturīga noskaņa — starp darbiem klīst apmeklētāji, paši mākslinieki un modeļi, smaržo kafija, skan uzrunas un kuluāru sarunas. Plenērs šogad starptautisks — līdztekus latviešu māksliniekiem Lībiešu krastā dzīvojuši un strādājuši ciemiņi no Lietuvas un Igaunijas. Gandrīz vai ar akrostihu klātesošos sveic lietuviete Rita Mikučonīte, atšifrējot katru MAZIRBES vārda burtu, kur «a» ir azarts, «r» ir risks un «e» — enerģija.

Vērtība par sevi ir Elizabetes Lāces arfas spēle lībiskās noskaņās. Jaunā māksliniece pauž cieņu šai pusei, tās pamatiedzīvotājiem gan ar lībiešu motīviem savās kompozīcijās, gan stāju, kur svarīgs elements ir arī lībiešu karoga krāsas aproce.

Šogad profesionālo mākslinieku darbus papildina arī bērnu veikums. 12. VIII tautas namā bija aicināti piekrastes bērni un viņu draugi, lai mācītos strādāt profesionāļu vadībā. Atsaukušies 36 bērni, un tagad arī mazo mākslinieku veikums aplūkojams blakus viņu skolotāju darbiem.

Ar nepacietību gaidīsim Līvu karoga svētkus!

Alnis Auziņš, autora foto

Dalies ar šo rakstu:
Pievienotās galerijas
Plenērā «Līvzeme»

Atslēgvārdi
kultūra, Mazirbe
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com