Leģendu naktī 01.11.2016. plkst. 13.56
Leģendām apvītā Dundaga pils oktobra pēdējās sestdienas vakarā atklāja savus noslēpumus ikvienam, kurš bija gatavs tos skatīt, tītus lāpu un sveču gaismā, ugunskuru dūmos un karstvīna smaržās.
Šoreiz gribējās pili parādīt citādā gaisotnē, jo mūsu apmeklētāji vienmēr gaida kaut ko jaunu, nebijušu.
Ideja, ka varētu atsevišķus pils interjera elementus vai pat veselas telpas iznest ārā un iedzīvināt vidē, man radās seminārā seminārā Popē. Tur dizainere Evija Medne rādīja, kā, izmantojot vienkāršus, pa rokai esošus materiālus, dabas veltes un radošas idejas, iespējams uzburt vidi un noskaņu.
Doma mani neatstāja, tāpēc nolēmu to izmēģināt. Sazinājos ar Eviju, un viņa atsaucās mūsu aicinājumam piedalīties šajā pasākumā. Zināms risks tomēr bija. Būs pašas oktobra beigas, un daudz kas pasākuma labai norisei ir atkarīgs no laika apstākļiem. Protams, vajadzēja izstrādāt rezerves variantu, ja nu lietus vai pat sniegs neļautu iecerēto īstenot ārpus pils.
Sākās priekšdarbi. Bija jāizgatavo daudz dažādu rekvizītu, lai radītu vajadzīgo noskaņu katrā telpā. Milzīgs paldies Jānim Kovaļčukam, kuram galva un rokas ir īstajā vietā! Atlika tikai pateikt «vajag to un to!», un Jānis visu dabūja gatavu. Ar padomu mums palīdzēja arī Dundagas Mākslas un mūzikas skolas skolotājas Linda Celma un Dace Čodera. Gatavošanās laiks tiešām bija ļoti radošs un interesants, jo no vienkāršām lietām vajadzēja uzburt vismaz ticamu telpu iekārtojumu.
Tas, ka iecerētais prasa sarežģītu un grūtu darbu, pa īstam atklājas tad, kad sākām pie šīs idejas strādāt. Taču nekas nav nepaveicams, ja ir komanda, ja ir radi un draugi , kas nāk palīgā.
Sestdienas rīts atnāca ar saulīti, kas mūs iedvesmoja vēl vairāk.
Jau pils priekšā apmeklētājus pārsteidza lielais, greznais viesību galds, uz kura rotājās zelta un sudraba trauki un svečturi, kristāla lustras. Uz lielām sudraba paplātēm visā krāšņumā bija novietoti medījumi kopā ar ziediem un vīnogām.
Savukārt ziemas dārzā, skulptūru vidū, varēja uz brīdi piesēst un izbaudīt īpašu vakara noskaņu .
Uz pils terases visā savā krāšņumā un greznumā bija skatāma baroneses guļamistaba. Tajā katrs apmeklētājs, pa sarkano paklāju ejot, baroneses sabiedrībā varēja izbaudīt guļamistabas burvību, iemūžināt sevi baroneses greznajā gultā vai pie skaistās kumodes. Dāmas varēja pavērt baroneses skapja durvis un pataustīt greznos tērpus vai arī ielūkoties rotu lādēs.
Baronese savā labsirdībā bija gatava pavērt arī savas vannas istabas durvis, lai visi varētu pārliecināties, ka viņa tiešām mazgājās zelta vannā, ko ar savu stāstījumu apliecināja baroneses istabene. Kūpošā vanna tā vien aicināja to izbaudīt, bet laikam jau vēsā vēja dēļ neviens drosmīgais neatradās. Pils pagalma tirgū bija iegādājami dažādi no dabīgām izejvielām ražoti skaistumkopšanas izstrādājumi, ko lietojusi baronese un kas ļāvuši viņai saglabāt nevīstošu skaistumu līdz pat mūsu dienām...
Savukārt barons pils viesus aicināja savā kabinetā pie kamīna uz kāršu spēli. Te nu jāteic, ka daudzi gribēja pieveikt baronu kāršu spēlē, bet ne visiem tas izdevās. Zaudētājam bija jānobučo barona piedurkne, savukārt uzvarētāju barons pacienāja ar iecienīto Muižkunga dziru.
Bet smaržīgās tējas, karstvīna, štovētu kāpostu un desiņu smarža pils pagalmā bija sapulcinājusi tik daudz ļaužu, ka bezmaz adatai nebija kur nokrist. Šeit varēja iegādāties Elmas garšīgos žograušus un lielogu dzērvenes, pie Māras — nopirkt garšīgo kazas sieru, Dženeta viesus cienāja ar sklandraušiem, pļedām un šprotēm. Viktorijas un Silvijas pīrāgi un citi našķi kusa apmeklētāju mutēs. Edītes štovēto kāpostu katls un garšīgās sukādes tā vien aicināja tos nobaudīt, bet pie Everitas un Lindas ceptajām pankūkām veidojās garum gara rinda Bija jāņem talkā otra panna, lai varētu apmierināt izsalkušās mutes. Savukārt pils pagrabā jaunzēlandietis Bevans Brukings piedāvāja nogaršot savas tautas nacionālo ēdienu — gaļas rausi.
Arī Ainai vairākkārt nācās papildināt savu tējas katlu, jo garšīgā aromātiskā pils tēja sildīja gan lielus, gan mazus.
Lielu interesi piesaistīja arī Ivara Graša melnās keramikas darbi un kalēja Ginta Haņecka brīnišķīgie darinājumi. Daudz ziņkārīgu acu bija pievērsti Leonīda Višķera piedāvātājām aromātiskajām koka bumbām, zālaugu ziepēm, maskām un lūpu balzamiem.
Bet pils pagrabā jebkurš varēja īstenot savas radošās izpausmes. Dace Čodera un Liene Rumpe rādīja, kā skaisti izkrāsot maskas, bet Sandras Dadzes vadībā no burciņas un kļavu lapām katrs pats sev varēja izgatavot laterniņu, ko iedegt tumšajos rudens vakaros.
Un kā vienmēr garu rindu veidoja tie, kas vēlējās ielūkoties nākotnē. Tikai šoreiz krustceļu vīrs Agris Vanags ar rūnu palīdzību vairāk lika ielūkoties sevī, jo visas atbildes īstenībā ir mūsos, bet tagadne ir pagātnes rezultāts un cēlonis nākotnei.
Īpašu noskaņu pils pagalmā radīja arī filmas ,Vella kalpi rādīšana uz lielā ekrāna ar veco lenšu kino rādīšanas aparatūru, bet pasākuma izskaņā turpat pagalmā visus priecēja Soul of flames ugunsšovs. Ja vēl stiprais vējš nebūtu dzēsis lāpas un gar pili izliktās svecītes, varētu teikt, ka viss izdevās vairāk nekā lieliski.
Liels paldies visiem, kas palīdzēja, lai pasākums izdotos, — Jānim, Jevgēņijam, Laurim, Līgai, Anetei, Intai, Kristam, Valdim, Rudītei, Santai, Ingai, Everitai, Lindai, Ainai, Zanei, Dacei, Sandrai, Lienei, Lindai, Karīnai! Vislielākais paldies Evai Mednei, kuras dizaineres talants palīdzēja mums radīt romantisku noskaņu leģendu naktij Dundagas pilī.
Smaida Šnikvalde
Visvalža Biezbārža foto (tel. 29373560)
Dalies ar šo rakstu:
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: