Jaunatnes politikas indeksa pētījums 06.11.2014. plkst. 16.18
29. X prezentēja pētījuma «Dundagas novada jaunatnes
politikas indekss» rezultātus. Uz pasākumu bija uzaicināti jaunieši
un Dundagas novada pašvaldības pārstāvji, kā arī personas, kas
strādā tiešā saistībā ar jauniešiem.
Ieradušos dalībniekus iepazīstināja ar pašreizējo situāciju
jaunatnes sektorā. Dati ir ņemti no Dundagas novada jauniešu
aizpildītām anketām, kur dažādos jautājumu blokos pētīja viņu
dzīves kvalitāti. Anketēšana notiek visā Latvijā, lai izprastu, kā
jaunieši novērtē savas iegūtās prasmes, vēlmes un dažādu iespēju
pieejamību, sagatavojoties patstāvīgai un kvalitatīvai dzīvei
sabiedrībā.
«Dundagas novada jaunatnes politikas indekss» rezultāti iedalās
astoņās dimensijās: «Izglītība un apmācība», «Līdzdalība»,
«Brīvprātīgais darbs», «Jaunrade un kultūra», «Nodarbinātība un
uzņēmējdarbība», «Veselības aizsardzība un labklājība», «Sociālā
iekļaušana», kā arī «Jaunatne un pasaule».
Dimensijas «Veselības aizsardzība un labklājība» un «Nodarbinātība
un uzņēmējdarbība» ir mūsu novadā vislabāk novērtētie kritēriji un
atbilst drīzāk augstam rādītājam. «Veselības aizsardzība» atspoguļo
jauniešu vispārējo veselības stāvokli un fizisko aktivitāšu līmeni.
Dimensija «Līdzdalība» parāda, cik aktīvi jaunā paaudze iesaistās
un gatava iesaistīties pašvaldības rīkotajā. Un «Nodarbinātība un
uzņēmējdarbība» sniedz datus par nodarbinātības jautājumiem Dundagā
— kā jaunieši novērtē savu iegūto prasmju kvalitāti saistībā ar
iekļaušanos darba tirgū.
Līdzīgu vidējam novada novērtējumam ir saņēmusi politikas nozare
«Izglītība un apmācība», kas atbildēja uz jautājumiem par jau
iegūtās izglītības kvalitāti un vēlamo «Mūžizglītību». Zemākais
vērtējums ir sniegts politikas īstenošanas aspektos «Sociālā
iekļaušana», kas atspoguļo respondentu pašsajūtu sociālajā vidē,
«Brīvprātīgais darbs», «Jaunatne un pasaule», kur jaunieši skaidro,
kādas ir viņu iespējas ietekmēt dažādus valsts un sabiedrības
līmeņa lēmumu pieņemšanu, un «Līdzdalība».
Visas šīs politikas jomas norāda uz jauniešu zemo aktivitāti un
mazu vēlmi iesaistīties un piedalīties sabiedriskajā un politiskajā
dzīvē, vienlaicīgi arī norādot uz to, ka jauniešiem trūkst
pārliecības par savām spējām ietekmēt dažādu lēmumu pieņemšanu gan
valstī, gan pašvaldībā, tajā skaitā arī jautājumos, kas attiecas uz
viņu dzīves kvalitāti un iespējām.
Dundagas novada jaunatnes politikas īstenošanas indekss ir zemāks
nekā kopējais rādītājs Latvijā. Tomēr gan Latvijas, gan Dundagas
novada kopējais rādītājs norāda, ka pēc jauniešu pašvērtējuma un
viņu sniegtā vērtējuma jaunatnes politikas dimensijām, dzīves
kvalitāte un iespējas sekmīgi sagatavoties un iekļauties pieaugušo
dzīvē ir viduvējas. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu labākus
rādītājus, īstenojot jaunatnes politiku, jāveicina stāvokļa
uzlabošana un pilnveidošana katrā politikas jomā atsevišķi.
Pētījums veikts Izglītības un zinātnes ministrijas un Jaunatnes
starptautisko programmu aģentūras atklātā projektu konkursā
«Ikgadējā monitoringa ietvaros izstrādātā jaunatnes politikas
indeksa aprēķināšana pašvaldībās jauniešu dzīves kvalitātes
novērtēšanai». Projektu «Jauniešu komandas neiespējamā misija»
īsteno par Jaunatnes politikas valsts programmas 2014. gada valsts
budžeta naudu.
Sagatavoja Ance Freiberga
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: