Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Igaunijas salu skolu Folkloras festivālā Kihnu salā 27.06.2019. plkst. 09.29

Šoziem Dundagas Mākslas un mūzikas skolas skolotāja Dzintra Tauniņa un viņas audzēknes izglītības programmā Kokles spēle saņēma ielūgumu kuplināt Igaunijas salu skolu Folkloras festivālu Kihnu salā. Maija beigās devāmies trīs dienu garā ceļojumā uz kaimiņzemi.

16,38 km² lielā Kihnu sala atrodas Rīgas jūras līcī, ar sauszemi to vieno prāmju satiksme. Maza valsts valstī, ap 600 iedzīvotāju, kuriem ir sava — kihniešu valoda un spēcīgas tradīcijas dzīvesveidā, kā arī senajos amatos un kultūras jomā. Tradīcijas joprojām tiek uzturētas, saglabājot salai raksturīgo identitāti. Kopš 2003. gada Kihnu salas iedzīvotāji īsteno UNESCO nemateriālās kultūras saglabāšanas pasākumu savas kopienas kultūrtelpā.

Tūlīt, pēc ierašanās salā, nokļuvām svētku gājiena priekšgalā un devāmies uz Kihnu skolu, kuras pagalmā notika festivāla atklāšana un Kihnu salas karoga uzvilkšana mastā. Kihnu skolai ir liela loma vietējo tradīciju uzturēšanā, skolā mācās 34 bērni 13 pedagogu vadībā. Kā uzzinājām vēlāk — 28 no skolēniem mācās tradicionālus mūzikas instrumentus — vijoli, akordeonu, ģitāru un diatonisko akordeonu. Kihnu skola bija šī pasākuma organizators, kas kopā pulcēja lielus un mazus igauņus no 8 salu skolām.

Pēc atklāšanas pasākuma izbaudījām ekskursiju tūristiem aprīkotās kravas mašīnās pa visu salu. Mūsu delegāciju ar salu iepazīstināja gide Evi Lepa, kura brīvi runāja latviski, jo Evi māte ir latviete. Apmeklējām 29 metrus augsto bāku, no kuras pavērās brīnišķīgi skati. Kihnieši lepojas ar saviem jūrasbraucējiem, īpaši ar slaveno kapteini Kihnu Jenu, kurš bez jūrskolas izglītības izkuģojis visu pasauli. Salas vīriešu kārtas iedzīvotāju nodarbošanās jau izsenis ir bijusi saistīta ar jūru — kuģošana un roņu medības. Dzīve uz salas vēsturiski ir bijusi sieviešu rokās, likumsakarīgi ir veidojies matriarhāts. Arī šodien viņas darbojas kultūras jomā, kā arī nodrošina tūrisma pakalpojumus, ierasts skats deju pasākumos — dejā pārī būs divas sievietes. Ar Kihnu mums asociēsies sieviešu tautas tērpa brunču krāsainās svītras, svītru krāsas mainās, mainoties notikumiem valkātājas dzīvē. Evi pastāstīja, ka viņai mājās esot 40 brunču! Kihnu muzejā aplūkojama salas vēsture 100 gadu garumā, ekspozīcijas stāsta par unikālu, bagātīgu un savdabīgu kultūru, kas vēl jo vairāk šķiet apbrīnojami, apzinoties salas nelielos izmērus.

Piedalījāmies 3 koncertos. Pirmā vakara noslēgumā bija Kihnu skolas audzēkņu koncerts un mēs bijām klausītāju lomā. Koncerts bija garš un audzēkņu sagatavotības līmenis interešu izglītības līmenim adekvāts. Mūzikas instrumentu spēli apgūst turpat visi pēc Suzuki metodes, kas nozīmē, ka apmācībā neizmanto notis, bet spēlē, vadoties pēc dzirdes. Droši vien tāpēc mazajiem mūziķiem uzstāšanās laikā sanāca vairāki misēkļi un brīžiem izpildījums pat uz brīdi aprāvās. Otrajā dienā mūsu koklētāju ansamblis sniedza priekšnesumu skolas pagalmā un tad jau bija laiks gatavoties lielajam festivāla koncertam vakarā, kurā ar priekšnesumiem uzstājās visas skolas. Festivālā DMMS bija vienīgā profesionālās ievirzes skola igauņu vispārizglītojošo skolu vidū. Mūsu koklētāju ansamblis bija «koncerta nagla» ar plašu koncertprogrammu, kas ļoti atšķīrās no pārējiem ar profesionālo pieeju, kā arī sarežģītības pakāpi izpildījumā un repertuāra izvēlē. Mums bija iespēja dzirdēt igauņu tradicionālo mūzikas instrumentu — kanneli, kas ir vecākais stīgu instruments Igaunijā, latviskās kokles radinieks. Daži no koncerta laikā demonstrētajiem deju soļiem mums jau šķita pazīstami, jo tos apguvām sadziedāšanās un sadejošanās pasākumā iepriekšējā dienā. Koncertā izskanēja «Pūt vējiņi», kuru uz skatuves latviski uzsāka kolcenieces, bet pēc dziesmas pirmā panta dziedājums kļuva jo kupls, jo tam pievienojās visi klausītāji zālē igauņu valodā.

Mājās braucām ar pārdomām par redzēto un dzirdēto. No igauņiem varam mācīties vērienīgumu un pamatīgumu kultūras un tradīciju uzturēšanā. Tas ir piemērs, ka arī maza kopiena kļūst liela, ja kopienas pamatvērtības ir kultūrā un izglītībā balstītas, kā arī, cik ļoti svarīgi, ka tas tiek veicināts valstiskā līmenī. Bez jaunās paaudzes līdzdalības tas nav nodrošināms, jo izpaliktu šai vietai īpašo tradīciju pārmantotības iespēja un to var realizēt, nodrošinot skološanās iespēju lokālā reģionā. Braucām mājās un novērtējām tās iespējas un priekšrocības, kuras mūsu audzēkņu izglītošanā nodrošina DMMS, pateicoties Kultūras ministrijas un Dundagas novada pašvaldības politikai — un ir skaidrs, ka ir ļoti svarīgi īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmu Kokles spēle, jo tikai profesionālajā ievirzē ir nodrošināma kvalitatīva tradīcijas un mūsdienīguma sintēze mūzikā, kas ir tik ļoti nepieciešama savas identitātes saglabāšanā.

Dace Čodera,
Dundagas Mākslas un mūzikas skolas direktore

Dalies ar šo rakstu:
Pievienotās galerijas
Igaunijas salu skolu Folkloras festivālā Kihnu salā

Atslēgvārdi
DMMS
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com