Estrāde ir ieskandināta! 16.06.2015. plkst. 11.45

13. VI, skatītājiem piepildot teju visas sēdvietas, ar Rīgas Zelta kora koncertu atklāja jauno pils parka estrādi.

Visas spožās idejas reizē ir arī vieglas un saprotamas. Estrādes atklāšana sākas ar pils kundzes Baibas Dūdas kurzemnieciski dziļo, lepno ūjināšanu. Saukšanu, iedrošināšanu, aicināšanu. Ē, ē-ā, ūū...! Ar ticību, ka ir vēl, kas atsaucas Dižjūras dzīlēs, Šlīteres mežu biezokņos, pirmsjāņu pļavās. Un atskan pretī! Kaut kur no vidus, no tautas, no publikas sirds atsaucas Rudīte Baļķīte, aši pievienodamās uz skatuves. Nu jau abas brašās, tautas tērpos iznesīgi ģērbtās meitas dubultā sauc un vilina, un atbild Ruta Bērziņa, Dace Šmite un Sandra Kokoreviča. Nu jau sauc visas... Mēs esam, mēs skanam, mēs dunam!

Tālāk — lietišķā daļa, arī gana pacilājoša. Pateicību saņem visi, kas bijuši līdzdalīgi varenajā iecerē — priekšsēdētāji, sākot ar Aldonu Zumbergu, turpinot Guntai Abajai, Lindai Pavlovskai un pabeidzot Gunāram Laicānam, visi izpilddirektori, plānotāji, būvētāji, projekta vadītājs Guntis Kārklevalks... Tad Gunārs Laicāns ar Saimnieciskā dienesta vadītāju Andri Kojro uzvelk mastā novada karogu, un jaunā estrāde ir atklāta!

Svētku koncertā skatuvi iemēģina Normunda Jakušonoka Rīgas Zelta koris. Dziedātāju jaunība un lokanība iekustina arī publiku, bet vadītājam pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Dzirdam pazīstamus ārzemju grāvējus un krietnu tiesu no Labvēlīgā tipa dziesmām. Klausītāju sirdis iekaro Kārļa Lāča Rīta kafija N. Jakušonoka, diriģenta Jāņa Ķirša, kora puišu un domes priekšsēdētāja Gunāra Laicāna izpildījumā. Novada vadītājs, izrādās, prot ne tikai dziedāt, bet arī spēlēt muzikālo trīsstūri! Dundagas kvinteri — tā šo grupu nosauc N. Janušonoks.

Publika priekšnesumus uzņem ar siltiem aplausiem, bet pēc koncerta steidzam dažiem pavaicāt iespaidus par dzirdēto un redzēto.

Edgars Vilmanis no Lateves ciema: — Koncerts ļoti patika. Estrāde arī, tomēr ir divējādas izjūtas. Kā justos mākslinieki, ja lītu lietus? Kā būtu viņu aparatūrai? Kā tad klātos dejotājiem? Un aktieriem? Kā skanētu koris uz pakāpieniem? To visu rādīs nākotne. Labi ir tas, ka soliņiem ir pareizais cēlums, vecajai estrādei bija pretēji. Arī soliņu daudzums tagad, vērtējot iedzīvotāju skaitu, šķiet pietiekams. Iepriecinājums ir liels, tagad tik gaidīsim koncertus un brīvdabas izrādes, kas pie mums nav notikušas ilgus gadus!

Jānis Zingniks no Dundagas: — Koncerts patika, estrāde arī. Pietrūkst tikai aizskatuves, nelielas piebūves māksliniekiem, kur pārģērbties. Vēl derētu smuks striķītis otrā pusē, lai bērni nejauši nenokristu zemē.

Rasma Jānberga no Puiškalnciema: — Koncerts bija satriecošs! Man ļoti patika jaunie dziedātāji, visi smuki, talantīgi. Televīzijā koru šovus neesmu skatījusies, bet atbraukt uz atklāšanu koncertu gribējās! Pašai estrādei varēja būt virsū jumtiņš. Citādi viss ir labi.

Daiga Paegleskalne no Tūļiem: — Koncerts patika. Par estrādi... Staigāju un domāju... Skatuvei prasītos cita aizmugure. Prieks, ka beigās uzlika vairāk solu. Pats galvenais, ka mums tagad ir estrāde!

Būvvaldes vadītājs arhitekts Uģis Kaugurs: — Manuprāt, jau tad, kad Dundagā rādīja Taizeli, nāca atskārsme, ka vajag jaunu estrādi. Vecā bija uzbūvēta ačgārni, arī akustika nebija tā labākā. No pils sienas atstarojās atbalsis. Pirms 5 gadiem A. Zumbergam radās apņemšanās būvēt jaunu. Izsludinājām metu konkursu, kam atsaucās 7 dalībnieki — gana daudz. Ieguvums — sapratām, ko mums nevajag. Otrajā kārtā uzaicinājām 4 labākos, vēlāk palika divi dalībnieki. Jau bijām izraudzījuši estrādes īsto vietu, ar eksperta un koristu palīdzību noskaidrojuši, ka tur ir laba dabiskā akustika, bija skaidras arī pieminekļu sargu prasības. Skatuves aizmugurē nav tā saucamā ekrāna, jo skaņu palīdz veidot koki. Tāpēc ir tikai podesti, deju laukums un širmis aizmugurē. Jāuzteic gan projektētāji, gan celtnieki. Protams, gribas dzirdēt, kā skan koris bez pastiprinātājiem!

Mūsu ziņā ir, kā estrādi apsaimniekot. Var pasākumam uzlikt lielu pārvietojamo telti, var uztaisīt kamervariantu, kad skatītāji sēž uz skatuves, var arī aizmugurē novilkt audeklu.

Uzziņai

Sākumā pēc projekta estrādē bija 18 četrdaļīgi soli 72 vietām. Ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju ir uzbūvēti 48 jauni, garāki soli apmēram 480 vietām. Vecie ir izrakti un novietoti uzkalnā un gar taciņas malu. Jauno solu izbūve izmaksāja gandrīz 20 000 €, nauda ņemta no pašvaldības budžeta. Estrādes būvniecība kopā izmaksāja 192 869,31 €. No Eiropas fondiem iegūts 70 951,25 €. Estrādi un soliņus būvēja SIA Erteks.

Alnis Auziņš un Diāna Siliņa

Daiņa Kārkluvalka un Uģa Kaugura foto

Dalies ar šo rakstu:

Pievienotās galerijas

Jaunās estrādes atklāšana