Dzeja, Miķeļdienas tirgus, Knuts, Kolka 26.09.2016. plkst. 14.03
24. IX Kolkas tirgus placī pie pamestās Baltijas zivs ēkas lustīgā dzejas un tirgus jaukumā — šim vārdam še divas nozīmes! — skanēja dziesmas, uzvirmoja zupa un vārsmas, šķindēja nauda un karotes un plaukšķēja aplausi.
... Vēl tikai astoņi un piecdesmit piecas minūtes, vēl nekas oficiāli nav sācies, bet tirdzinieki jau ieņēmuši labākās vietas, skaļruņos skan pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu grāvēji, uz ugunskura jau vārās lielais zupas katls, pircēji gan diņģējas, gan ķer pēc maciņiem, bet Dzintru Tauniņu pieķeru, mācoties dzejoli. Nu gluži kā skolēns vai students, kas brīdi pirms eksāmen vēl lūko kaut ko iezubrīt!
Tad arī dzejas tirgus jeb tirgus dzeja sākas. Toni visam uzdod namamātes, tirgus sievas un kā tūlīt atklājas, arī slepenas dzejas mīļotājas Inora Sproģe un Dzintra Tauniņa. Miķeļdiena ar tirgu klāt, bet ko darīt, ja pietrūkst naudas dikti kārotas preces iegādei? Jāvelk no atmiņu apcirkņiem ārā kāds dzejolis! Jo, lai gan īstu dzeju nekādā naudā neizteiksi, no otras puses raugoties, var taču to iemainīt pret kādu mantu!
Nu viss iet vaļā ņigu ņegu. Dūšīgākie nebaidās ņemt rokās mikrofonu un skandēt, šķiet, jau pirms daudziem gadiem, it kā par šo pasākumu tieši domājot, iemācītas dzejas rindas. Manuprāt, viskošāk iznāk Tabitai Runcei — trūkst vārdu, lai aprakstītu, cik izteiksmīgi, ieliekot priekšnesumā savu balsi, vaibstu spēli un pārējo ķermeņa valodu, Tabita skandē Frici Bārdu. Bravo, un žēl, ka Bārda to nedzird!
Taisnība, ne jau visiem var būt tik laba atmiņa, nedz arī aktieriskie dotumi, tāpēc Inora un Dzintra ir parūpējušās un atvieglojušas dzejas lasīšanas uzdevumu gluži visiem literatūras un reizē dažādu labu mantu un kārumu cienītājiem. Tā kā šis ir dzejnieka Knuta Skujenieka jubilejas gads, tad sagatavoti gaviļnieka dzejoļi, kurus tik atliek pienācīgi celt priekšā. Pēc nelielas tielēšanās — tikai skata pēc! — šādam pārbaudījumam piekrīt arī šo rindiņu autors, balvā saņemot Knuta Kolkas kabaci.
Dzeja mijas ar Kolkas sievu sparīgo dziedāšanu — gan par lauku gurķi, gan par to, ka ēst gribas ne vien izbadējušamies vella kalpiem, bet arī visiem pārējiem ļaužiem, — zupa tikmēr virst!
Un kur nu vēl paši tirdzinieki un andele! Tabita, kas tik dūšīgi un sekmīgi jau divreiz skandējusi dzeju, piedāvā gan tradicionālas rotas — viņa taču ir ādas māksliniece! —, gan īpatnējas piemiņas lietas — no jūras izskalotus kociņus, kas aprakstīti ar dažādām atziņām un vēlējumiem.
Mārtiņrožu galdiņš — tā savu produktu priekšstādi nodēvē Kolkā un visur citur Latvijā, kur klausās Latvijas Radio 2, pazīstamā Ilze Soja — uzrunā ar viltotajiem nēģiem. Man uzreiz siekalas saskrien mutē. Kopš bērnības zinu, kas ir falšais zaķis, bet kā garšo neīstie nēģi? Ilze jau dāsni sāk klāstīt kulinārijas šedevra tapšanas aizkulises, un es nemaldīgi saprotu, ka man tas jāiegādājas.
Pie cita galdiņa nopērkamas kaimiņciemā Pitragā lasītas dzērvenes un tepat Kolkā cepti žograuši. Bet pavisam mazītiņas tirgus sieviņas piedāvā gardas plātsmaizītes tiem, kas pavārgāk brokastojuši un nespēj sagaidīt dižzupu. Vēl kādi tirdzinieki izstādījuši pārdošanai lietotas mantas, kas citiem var gauži noderēt.
Bet pārdošanai un poēzijai vidu — jautras sacensības. Jaukto pupiņu lasīšanā iesaistās Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens un divas dāmas. Būtība šāda: baltās un tumšās pupiņas tiesneši sajauc kopā, un dalībniekiem katram savā bļodiņā atsevišķi jāizlasa visas baltās. Kas pirmais beigs, to arī pasludinās par uzvarētāju. Lai arī viena kundze ļoti šarmanti šmaucas, ieberot sauju nešķiroto pupiņu sev kabatā, uzvar tomēr taisnīgums un Aldis, apliecinot, ka pārvaldniekam ir veikli pirksti un nebūt ne visi vīrieši ir daltoniķi. Balvā — lielākā dārza oga, dzeltena un krietni prāva. Pusziemu varēs ēst un cienāt kaimiņus.
Vēl bērni, skaitot pantiņus, izmēģina laimi laimes akā, un tad jau teju neizturami nāsis sāk kutināt zupas smarža. Dīvainā kārtā — pupiņu zupa. Smeķīga un sasildoša, īsti iederīga vēsīgajā rudens priekšpusdienā.
Bet no Kunta Skujenieka citētajiem īsdzejolīšiem lai še par prieku klāt nebijušajiem lasītājiem tiek divi.
Zābaks paliek zābaks arī Parīzē.
Aizved mani uz Slīteres siliem un tur arī atstāj.
Kodolīgi, filozofiski un pārdomas rosinoši visiem, kas vieglprātīgi grasās braukt uz Parīzi un Slīteres siliem.
Padies tiem, kas sevi atstājuši Kolkā — Inorai, Dzintrai, Aldim, visiem tirgotājiem, pircējiem un poēzijas cienītājiem!
Alnis Auziņš
Alda Pinkena foto
Dalies ar šo rakstu:
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: