«Dunduriņa» jubilejā 10.03.2016. plkst. 17.00
4. III bērnudārzā «Kurzemīte» 15. reizi zumēja Dunduriņš un mazie «dunduriņi».
Šoreiz Dunduriņš vēlējās doties ceļojumā, aicinot līdzi arī bērnus, bet tad attapās, ka viņš nekur nevar tikt, jo ziema bijusi silta, nav varējis pagulēt, grozījies, grozījies, līdz spārnu vairs nav! Kur bez spārniem ceļosi?
Taču mājās jau arī ir vislabāk! Te dziesmiņu «Lācēns muzikants» nodziedāja Kristiāna Ekere ar māmiņu Dagniju un Amanda Dmitrijeva ar māmiņu Agiju, Loreta Anzenava Circenīša Ziemassvētkus veltīja brālītim Bendžaminam, Tomam Bumbierim pa jokam sanāca alfabēts, Ance Enija Salceviča kopā ar māmiņu Evitu priecājās par lietutiņu, bet Tomass Beņeslavskis sacentās ar savu zirni, ko lēja rītā un vakarā, zirņa lomā iejūtoties lielajam brālim Adrianam. Pirmoreiz «Dunduriņa» vēsturē priecēja akrobātikas triki, ko rādīja Agate Jete Miķelsone. Gatavojušies bija vēl vairāki bērni, diemžēl saslimuši.
Kad nu priekšnesumi bija beigušies un visi mazie «dunduriņi» diplomus un dāvanas saņēmuši, kājās cēlās citi kukaiņi, pārsvarā visi ragaiņi, kuros varēja pazīt «Kurzemītes» audzinātājas un darbiniekus, lai sveiktu arī pašu Dunduriņu 15. dzimšanas dienā. Dinārs Neifelds, lielākais ciemos atnākušais kukainis, novēlēja tētiem un mammām saglabāt vēlmi būt kopā ar bērniem gan bērnudārzā, gan mājās, bet bērniem — izaugt par dunduriem, kas tālu daudzina Dundagas vārdu .
Pēc pasākuma mēs ar Dināru labprāt uzzinājām par «Dunduriņa» mērķiem un pirmsākumiem. Kurš gan labāk par tiem varētu pastāstīt, ja ne pats pasākuma radītājs, kas 15 gadus iejūtas Dunduriņa ādā, — Rudīte Baļķīte?
Pašreizējā «Kurzemītes» vadītājas vietniece izglītības jomā toreiz tikai gadu bija nostrādājusi par mūzikas skolotāju. Nu jau «Dunduriņš» ir bērnudārza «Kurzemīte» stabila vērtība. Tas radies, lai veicinātu bērnu un vecāku sadarbību, kopā būšanas prieku un atklātu jaunus talantus, kā arī, lai vecāki labāk izprastu, kādas sajūtas pārņem uzstājoties. «Dunduriņam» bērns gatavojas kopā ar vecākiem, Rudīte un pēdējos 5 gadus arī Inga tikai palīdz.
Mazo vokālistu konkurss «Cālis un Gailis» savulaik bija domāts dziedošajiem bērniem, bet ko lai iesāk pārējie? Kā lai viņi mācās uzstāties publikas priekšā? «Dunduriņā» bērni arī skaita dzejoļus, stāsta anekdotes, demonstrē frizūras un kleitas, breiko un jūtas lepni, ka varējuši uzstāties.
Pirmajā «Dunduriņā» 2002. gadā uzstājās 34 bērni. 15 gados pasākumā piedalījušies 152 bērni, uz skatuves kopā ar bērniem kāpušas 16 mammas. Šajos gados visbiežāk «Dunduriņu» atbalstījušas Bergmaņu, Silu, Bogdanoviču, Raļļu, Bērzkalnu, Klaubergu un Miķelsonu ģimenes.
Kāpēc izvēlēts tieši tāds nosaukums? Vārds «Dunduriņš» sākas tieši tāpat kā vārds «Dundaga». Abi dun. Dunduriņš ir ļoti neatlaidīgs, pat uzmācīgs kukainis — tikmēr riņķo apkārt, kamēr savu panāk. Arī bērnam jādīc tik ilgi vecākam apkārt, kamēr tas atsaucas.
No «Dunduriņa» radusies ideja iesaistīt vecākus — veidot un rādīt priekšnesumus saviem bērniem. Viens no spilgtākajiem bija vecāku gatavotais pārsteigums Ziemassvētkos. Tad viņi arī izbaudījuši, ko nozīmē lampu drudzis, un noteikti sākuši labāk saprast savus bērnus, kam jāuzstājas. Nu jau vecāki ik pa laikam pārsteidz bērnus grupiņās, paši rādot priekšnesumus.
«Dunduriņ», daudz laimes dzimšanas dienā un daudz radošu ieceru!
Diāna Siliņa
Dalies ar šo rakstu:
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: