Dundagas Mākslas un mūzikas skolas audzēkņu panākumi Valsts konkursā mākslā 27.06.2019. plkst. 09.24

2018./2019. mācību gada pavasaris Dundagas Mākslas un mūzikas skolai jau atkal bijis rezultatīvs. Valsts konkursa Latvijas profesionālās ievirzes mākslas un dizaina izglītības programmu audzēkņiem fināla kārtā DMMS trīs jauno mākslinieku – Evelīnas Jaunbirzes, Mares Kristīnes Hermanes un Kārļa Ģērmaņa, sniegums ticis atzinīgi novērtēts. Dundaga šajā prestižajā konkursā šogad svin uzvaru – mūsu 4. klases audzēkne Mare Kristīne Hermane ieguva 1. vietu jaunākajā vecuma grupā! Lielākie nopelni mūsu audzēkņu sagatavošanā zīmēšanas skolotājai Sandrai Dadzei. 14. maijā Mare kopā ar vecākiem piedalījās Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā apbalvošanas pasākumā Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Šī gada Valsts konkursa tēma — dabas studijas. Konkursa fināla
kārtas dalībniekiem uzdevums bija pētīt, zīmēt no meža nākušus
sprunguļus, praulus, mizas, sūnas, skujas un čiekurus, «atdzīvināt
tos» — radīt no tiem tēlus ar raksturu un savu stāstu. Pirmais no
uzdevumiem bija izvēlēties vienu no daudzajiem piedāvātajiem dabas
objektiem. Šoreiz attaisnojās sarežģītākas formas priekšmetu
izvēle, jo tie bija pateicīgi pārtapšanai izdomātos tēlos.
Jaunākajā grupā (10–11 gadi) Evelīna un Mare saņēma uzdevumu
iztēloties, ka dabas objekts atdzīvojas un pazūd. Lai to atrastu,
bija jāsagatavo sludinājums — meklētā objekta attēlojums un
apraksts. Meitenēm īpaši labi izdevās gan dabas objekta attēlojums,
gan veiksmīga tā transformācija tēlā. 134 bērnu konkurencē arī
Evelīna, kura mācās DMMS 3. klasē, tikai par nieka punktu vērtējumā
atpalika no Atzinības konkursā. Evelīnai šis ir pirmais Valsts
konkurss un rezultāti liecina, ka, visticamāk, ne pēdējais. Marei
īpaši izteiksmīgs un lieliskā izpildījumā izdevās pazudušā
Trīsacainā koka gabala vizuālais portrets.
6. klases audzēknis Kārlis mērojās spēkiem vidējā vecuma grupā
(12–13 gadi), kur 142 jauno mākslinieku konkurencē viņu no
Atzinības konkursā šķīra 4 punkti. Vidējās vecuma grupas
konkursantiem bija jāizvēlas divi atšķirīgi dabas objekti,
jāiztēlojas izdomāta situācija, kurā dabas objekti satiekas un
«sarunājas». Situācija bija jāuzzīmē izdomātā vidē, izceļot katram
raksturīgo. Uzdevuma otra daļa — situācijas atainojums rakstiski —
jāiztēlojas, kāds dialogs — saruna — varētu norisināties starp
abiem dabas objektiem. Kārlim izdevās tik garš dialogs, ka dotās
lapas izmērs gandrīz bija par mazu.
Valsts konkursa darbus vērtēja žūrija — mākslinieki Ieva Jurjāne,
Juris Petraškevičs, Sabīne Ābele, Ausma Auziņa, dzejniece Inese
Zandere un Latvijas Nacionālā kultūras centra mākslas izglītības
eksperte Ilze Kupča, pievēršot uzmanību gan darba idejai un
radošajam risinājumam, gan mākslas skolā apgūtajām prasmēm pētīt,
iedziļināties, attēlot.
Daži no žūrijas komisijas iespaidiem, Valsts konkursa
darbus vērtējot-
Ieva Jurjāne: «Mans novērojums ir tāds, ka darbs tiek veikts liels,
attīstošs un daudzveidīgs. Kopumā ļoti augsti jānovērtē pētniecisko
uzdevumu virziens, kas liek saasināt uztveri un attīstīt
individuālās spējas».
Ilze Kupča: «Par patstāvīgumu, drosmīgumu, atvērtību. Lai gan
pirmajā mirklī var šķist, ka nosauktās īpašības nav specifiskas, ar
mākslu saistītas prasmes, konkurss vēlreiz apliecināja, ka
mākslinieciskās prasmes — iecerēt situāciju, radīt un iztēloties
tēlu un vidi (radošā uzdevuma daļa) ir nozīmīgas radošas personības
attīstībai. To apliecina, piemēram, konkursa laureātu darbu
nosaukumi, daži no tiem: Kastaņa bailes no augstuma, Kad stirnas
uzbrūk!, Papagailis vārdā Vaivariņš, Mizvabole vitrāžas mežā,
Kosmosa varde, Ķīmiskais koks izbēdzis!, Pazudušais Maigonis,
Trīsacainais koka gabals, Egļšūnu krīze u.c.».
Inese Zandere: «Lielais šo uzdevumu un to izpildes pluss un
ieguvums bija rūpīgs vērojums. Daudzos gadījumos skiču sadaļa, kurā
bērni pierakstīja savus vērojumus par dabas objektu, raksturoja tā
krāsu, faktūru un citas īpašības, bija interesantāka, precīzāka un
bagātāka arī no valodas un domas formulējuma viedokļa, salīdzinot
ar speciāli sacerētajiem literāri ievirzītajiem tekstiem. Šādi
vērojumi, kuriem tiek dots pietiekami laika un iespējas
koncentrēties, noteikti vienlīdz veicina gan vizuālās, gan
valodiskās domāšanas attīstību».
Dace Čodera,
Dundagas Mākslas un mūzikas
skolas direktore
Dalies ar šo rakstu:
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: