Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Aizsargājamās dabas teritorijas

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Dundagas novadā
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Dundagas novadā

Dundagas novadā atrodas samērā daudz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas — viens nacionālais parks, 7 dabas liegumi, 25 mikroliegumi, 78 dabas pieminekļi, kuru skaitā, aptuveni 60 dižkoki, viena aleja, 8 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi ar 3 dižakmeņiem.

Slīteres Nacionālais parks (bez jūras teritorijas) kopā ar 7 dabas liegumiem aizņem 27,7% no novada teritorijas.

Slīteres Nacionālais parks

Dibināts 2000. gadā (no 1921. līdz 2000. gadam Slīteres dabas rezervāts) un tā platība ir 26490 ha. Izcila teritorija bioloģiskās daudzveidības ziņā. Nacionālais parks ietver 30–50 m augstu Baltijas ledus ezera senkrasta krauju, kas noaugusi ar sugām izcili bagātu dabisku platlapju mežu, kā arī kangaru un vigu kompleksu - vairākus km garas kāpu grēdas (kangari), kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām (vigām), galvenokārt zemajiem purviem. Zilo kalnu pakājē plešas abrāzijas līdzenums ar dabiskiem pārmitriem mežiem un Bažu purvs - piejūras tipa augstais purvs, kas saplūst ar kangaru un vigu kompleksu. Nacionālā parka neatņemama sastāvdaļa ir jūras piekraste ar smilšainu liedagu un kāpām, sausieņu pļavām, sausiem kāpu priežu mežiem, kā arī piekrastes akvatoriju. Nacionālais parks atrodas uz putnu migrācijas ceļa. Pavasarī te novērojama grandioza migrējošo putnu koncentrēšanās. Viena no ES Biotopu direktīvas 1. pielikuma biotopiem bagātākā teritorija Latvijā (26 biotopi).

Plašāka informācija Dabas aizsardzības pārvaldes interneta lapā.

Daiķu īvju audze

Dabas liegums dibināts 1999.gadā un tā platība ir 11 ha. Teritorija izveidota parastās īves aizsardzībai, taču tajā atrodas arī daudz retu augu sugu. Īpaša nozīme arī kaļķainiem zāļu purviem, veciem egļu mežiem un pārmitriem platlapju mežiem ar osi.

Plašāka informācija Dabas aizsardzības pārvaldes interneta lapā.

Ģipkas lankas 

Dabas liegums dibināts 2004.gadā un tā platība ir 111 ha. Nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. Teritorijā konstatētas 10 Putnu Direktīvas 1.pielikuma putnu sugas, no tām nozīmīgākās ir mazais ormanītis - šajā teritorijā ligzdo vismaz 2 pāri. Ligzdo arī baltmugurdzeņi, trīspirkstu dzeņi un citi putni.

Plašāka informācija dabas aizsardzības pārvaldes interneta lapā.

Kadiķu nora

Dabas liegums dibināts 1987. gadā un tā platība ir 4 ha. Viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopams biotops — kadiķu audzes kaļķainās pļavās, kas ir arī ES Biotopu direktīvas biotops. Teritorijā konstatēts arī aizsargājams biotops - sugām bagātas atmatu pļavas.

Plašāka informācija dabas aizsardzības pārvaldes interneta lapā.

Kaļķupes ieleja

Dabas liegums dibināts 1977. gadā un tā platība ir 740 ha. Teritorija veidota, lai aizsargātu Kaļķupes ieleju ar nogāžu un gravu mežiem krasta nogāzēs un smilšakmens atsegumiem. Nozīmīga nogāžu un gravu mežu aizsardzības teritorija, kurā bez īves sastopamas daudzas aizsargājamas augu un dzīvnieku (īpaši bezmugurkaulnieku) sugas. Dižkalnos sastopamas 330 vaskulāro augu sugas. Konstatētas 2 ES Biotopu direktīvas bezmugurkaulnieku sugas. Teritorijā sastopamas arī mēreni mitras pļavas un molīniju pļavas uz kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, kas tāpat kā nogāžu un gravu meži ir ES Biotopu direktīvas aizsargājami biotopi.

Plašāka informācija dabas aizsardzības pārvaldes interneta lapā.

Pāces pļavas

Dabas liegums dibināts 2004.gadā un tā platība ir 83 ha. Teritorija veidota dabisku, sugām bagātu pļavu aizsardzībai, kas atbilst ES Biotopu direktīvas 1.pielikuma pļavu biotopiem – sugām bagātas atmatu pļavas, sausas pļavas kaļķainās augsnēs. Teritorijā konstatēti nogāžu un gravu meži, upē dažviet sastopami straujteču posmi, kas līdzenumā ir reti sastopami, kā arī minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji. Sastopamas 6 aizsargājamas augu sugas un 1 bezmugurkaulnieku suga.

Plašāka informācija dabas aizsardzības pārvaldes interneta lapā.

Raķupes ieleja

Dabas liegums dibināts 1987.gadā un tā platība ir 2204 ha. Nozīmīga boreālo mežu, avotu un daudzu ES Biotopu direktīvas pļavu biotopu aizsardzības vieta (minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, sausas pļavas kaļķainās augsnēs, sugām bagātas atmatu pļavas, boreālie meži, eitrofas augsto lakstaugu audzes, palieņu pļavas). Teritorijā konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.

Plašāka informācija dabas aizsardzības pārvaldes interneta lapā.

Rukšu purvs

Dabas liegums dibināts 2004.gadā un tā platība ir 216 ha. Teritorija izveidota neskarta augstā purva aizsardzībai. Nozīmīga purvos ligzdojošo putnu vieta. Vienīgais koncentriskais purvs Latvijā - purva ciņi, akači un lāmas izkārtoti apļa veidā no purva centra uz malām.

Plašāka informācija dabas aizsardzības pārvaldes interneta lapā.

No dabas pieminekļiem Dundagas novadā atrodas 8 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi: Akmeņkalnu Velnapēdas akmens, Jušulejas dižakmens, Kaļķupītes klints, Peldangas labirints, Pitragupes krasti, Zartapu grava, Zeltapses laukakmens, un Zilo kalnu Šlīteres krauja.

Novadā atrodas 69 dižkoki, bet Dundagā atrodas Dundagas dižliepu aleja.

Dundagas novada teritorijā izveidoti 25 mikroliegumi: kailajai apaļlapei, pleznveida grīslim, sīpoliņu zobainītei un jauktiem platlapju mežiem, sīpoliņu zobainītei un pārmitriem platlapju mežiem, vidējam cīrulītim un jauktiem platlapju mežiem, trīspirkstu dzenim, 9 mednim, 2 meža balodim, 2 mazajam ērglim, jūras ērglim un 3 melnajam stārķim.