Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Vienas Latvijas bērni 23.11.2015. plkst. 10.59

Šogad Līvu karoga svētki notika 21. XI. Lībieši un viņu domubiedri kā ierasti pulcējās Mazirbē.

Diena tradicionāli iesākās ar dievkalpojumu baznīcā, ko vadīja Kārlis Irbe. Sprediķī mācītājs aicināja aizdomāties par to «eļļu», kas ikdienā baro mūsu gaismekļu «daktis». Svētku ieskaņa ar dievkalpojumu ir dabiska un loģiska, jo tieši Mazirbes muižā pirms 92 gadiem līvu karogs piedzima, tieši šajā baznīcā 1989. gada augustā pēc ilgiem aizlieguma gadiem to atkal iesvētīja. Šoreiz dievkalpojumu jauki kuplināja «Rāndalist» dziedātājas no Ventspils, piebalsojot «Līvlist» vadītājai Lindai Šarkovai. Izskanēja dziesmas arī lībiešu valodā.

Nākamā pašsaprotamā svētku norise — gājiens uz jūru. Kāpās lībieši aizdedzināja Edgara Millera iepriekš sagatavotās romiešu sveces, «Rāndalist» un «Līvlist» apvienotajiem spēkiem dziedot lībiski par putniņiem un jūru un arī latviešu jūrnieku dziesmas. Jūrmalā skaista rudenīga ainava — jūra veļ lielus viļņus, makšķernieki ķer butes, un zili balti zaļās krāsās vērojamas gan karogā, kas droši pland mazirbnieka Andra Kanda rokās, gan mūsu dabā — debesīs, viļņu un priežu galotnēs, liedaga smiltīs.

Ar jūrmalā vēroto vēlāk sasaucās lībiešu vadītājas Ievas Ernštreites tautas namā sacītais: gados, kad līvu karogs bija aizliegts, mēs skatījām savas zaļi balti zilās krāsas Latvijas dabā. Tik tiešām! Ieva arī lībiski nolasīja karoga dzejoli.

Pavisam īsi svētku uzrunas teica vairāki klātesošie. Pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Baiba Dūda, sveicot svētkos, uzsvēra, ka turpmāk ļoti gribētos, lai mazāk dzirdētu izteikumus «tie lībieši» un «viņu karogs», jo tas viss ir mūsu kopīgs mantojums un arī šodiena.

Baibu papildinot, Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens sacīja pavisam kodolīgi: «Mēs esam vienas Latvijas bērni!» Veronika Millere mazirbnieku vārdā no sirds pateicās «Kolkas galvenajam cilvēkam Aldim», savukārt namatēvs Edgars Millers teica paldies pašvaldībai un Baibai Dūdai, jo «bez pašvaldības atbalsta mēs nenieka te nepaveiktu».

Svētkus jauki muzikāli papildināja divi «Ventspils blumīzeristi» — Ēriks un Vilnis Veseļi. Jūras tematika, anekdotes, Hugo Diega pieminēšana — vīriem pēc notīm un vārda kabatā nebija jāmeklē.  Interesanti, ka Ēriks kolhoza laikos strādājis Kolkā, bet nopietni muzicēšanai brāļi pievērsušies samērā nesen, aizejot pensijā.

Apsveikuma vārdus teica arī Kolkas lībiešu vadītāja Maija Rēriha, bet Baiba Šuvcāne atkal iepriecināja ar stāstījumu par vēsturi. Baiba ir ieguvusi vērtīgas Laimoņa Stīpnieka fotogrāfijas, kas tagad digitāli apstrādātas. Skatījāmies 1989. gada 5. un 6. augusta notikumus, un ar klātesošo palīdzību Baiba lūkoja uzzināt fotogrāfijās redzamo, bet viņai nezināmo cilvēku vārdus. Vairākus arī izdevās noskaidrot. No zināmajiem pieminami Ivars Ķezbers, toreizējais kultūras ministrs, Imants Ziedonis, atjaunotās Līvu savienības pirmā vadītājā Ieva Neilande, Kersti Boiko, kas, starp citu, mācījusi lībiešu valodu pašreizējai Līvu savienības vadītājai Ievai Ernštreitei, Alfons Bertholds un Valda Šuvcāne, pavisam jaunā Zoja Sīle, Oskars Stalts un Anna Seile... Pamanāma arī tolaik uzstādītā piemiņas zīme liedagā, simboliskās laivu ribas, un zālē atskanēja ierosinājumi ko līdzīgu atjaunot tagad. Kopīgi atcerējāmies, ka toreiz, Atmodas gaisotnē, tautas namā norisinājās arī zinātniska konference un baznīcā — Edgara Valgamā vadīts dievkalpojums. Starp citu, atjaunotās altārgleznas baznīcā tad vēl nav!

Pēc nopietnās daļas publiku izklaidēja Arnolds Auziņš, stāstīdams anekdotes no savas jaunās izlases jeb mazās latviešu literatūras enciklopēdijas anekdotēs. Autors atzina, ka pirmoreiz pēc grāmatas iznākšanas tik bieži tiekas ar lasītājiem — jau sesto reizi. Rekords! Jau promejot no dažiem vietējiem dzirdu — viņi nav zinājuši, ka Arnolds Auziņš ir dzimis dundadznieks... Lūk, vēl viena anekdote un ārpus visiem krājumiem.

Alnis Auziņš
Ineses Dāvidsones foto

Pievienotās galerijas
Līvu karoga svētkos

Atslēgvārdi
Mazirbe, lībieši, kultūra
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com