Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Vides dienā — vides naktī 02.06.2014. plkst. 10.31

Vides dienu un reizē mācību gada noslēgumu Kolkas skolēni kopā ar skolotājiem un vecākiem svin Kolkasragā. Šoreiz neierasts bija norises laiks — izrīcības sākās ap pusvienpadsmitiem vakarā 29. V, bet noslēdzās krietni pēc pusnakts.

Kāpēc kolčiņi izvēlējušies tik savdabīgu laiku? Ekoskola ilgstoši un auglīgi sadarbojas ar SIA «Kolkasrags» izpilddirektoru Jāni Dambīti, savukārt Jānis, pats būdams Cilvēks–Sadarbība, Cilvēks–Ideja, Cilvēks–Smaids, paudis domu atcerēties Kolkas bākas 130 gadu jubileju — tās bākas, kas 10 sekunžu periodā zibsnī kilometrus sešus no krasta jūrā uz mākslīgās saliņas. Jāsāk svinēt, un bākas bliņķēšanu vislabāk izceļ tumsa. Tā, ro!

Kā parasti, skan ievadvārdi, ko šoreiz saka Aiga Ūdre, uzreiz  ievadīdama senajos, drūmajos kājgriežu laikos, un Jānis Dambītis, uzteikdams bērnu jau tapušos darbus par bākas tematiku. Kā parasti, dalībniekos ir lielā daļa skolas, sadalījusies četrās grupās, ir vairākas darbnīcas, vadītāju pulkā redzam Mārīti Zandbergu, Oskaru Sproģi, Daci Tindenovsku... Neparastais ir tumsa, bet lielais iepriecinājums — rimtais laiks. Par to paldies Galvenajam režisoram!

«Mūsu» grupai pirmajā pieturā jāsāk likt pamati bākai. Grodiem noder vecas autoriepas, tām pa vidu ieliek koka kārti, savukārt tai virsū uzmauc uz pusēm pāršķeltas pieclitrīgas plastmasa burkas, kas jāpiepilda ar smilti. Zēni to sparīgi nes no netālās apkaimes, īpaši Ingus. «Vai tu tiešām viens to atnesi?» Skolotāja Dace vaicā. «Jā, viens. Kopā ar Puškinu!» puiša cilvēks lepni atrauc. Tagad abiem drusku sāpot muguras. Desmit minūtes ir pagājušas, tik daudz laika katra grupa drīkst veltīt vienai darbnīcai. Nākamā grupa būvēs bāku tālāk.

Otrajā pieturā pie vēja koka līča pusē darbā jāliek mājās sagatavotie priekšmeti, darinot vēju zvanus. Redzam, ka iepriekšējā grupa te jau asprātīgi sakarinājusi vecas atslēgas un tukšas skārdenes. Nu ir mazliet žēl, ka valda gandrīz bezvējš, kas laupa iespēju dzirdēt vides mūziku. Toties skatu priecē uguņu sasaukšanās: kāds, iespējams, Cilvēks–Kolkasrags, reizē arī Cilvēks–Uguns, devis dzīvību mazām liesmiņām pie krasta bākas drupām, kas tālāk tumšajās debesīs sarunājas ar salas bākas zibšņiem. Īstas vadugunis!

Laiks paskrējis, jādodas tālāk. Ejam pa krasta smiltīm, meklējot lībiešu zelta kontrolpunktu, un pierādās, ka pat dzimtajā liedagā var apmaldīties trīs priedēs... Galu galā tomēr darbnīcu atrodam. Oskars liek izraudzīties vienu no trim striķu galiem. Nu vienam uzmanīgi jāvelk smiltīs ieraktais striķis, otram dūšīgi jārok, varbūt tā izdosies nokļūt līdz kārotajiem dārgumiem... Racējiem nav  viegli apgūt tehniku «lāpsta priekšā striķim», tāpēc viņi bieži mainās. Beigās laimējas izrakt dārgumus — veselas divas zelta šprotu kārbas!

Panākumu spārnoti, nu jau pa satumsušajām kāpu takām dodamies pretī pēdējam un šerminošākajam pārbaudījumam pie lībiešu kājgriežiem. Vecākais no pirātu trijotnes lēnā garā stāsta, ko viņam vēstījis vecaistēvs, kas savulaik to dzirdējis no sava vecātēva: kā senos laikos te ļaudis kurinājuši maldu ugunskurus, kā kuģus uz sēkļiem uzvilinājuši un pēc tam aplaupījuši... Vecā mācekļi klātesošajiem ik pa laikam liek izpildīt sarežģītus fiziskus vingrinājumus, un pats vecais uzmundrinājumam pat iedarbina motorzāģi. Ja laidīs luni, tad kājai — šņikt! Tas līdz! Bet vēl nāk  šausmīgākais pārbaudījums — visiem ar kliedzienu jānodzēš iedegtā svece. Ar piekto reizi izdodas.

Nu var doties uz stāvlaukumu un priecāties, ka visi locekļi ir klāt,  kā arī par visu četru grupu kopdarbu — varenu, sarkanbaltsarkani nokrāsotu bāku, ko pēc brīža Jānis arī iededzina, likvidējot pēdējās šaubas, ka šim pasākumam nebūtu jānotiek naktī.

Tālāk visi cienājas ar ugunskura tēju, un seši skolēni no Jāņa rokām saņem balviņas un arī uzaicinājumu doties jūras izbraucienā uz bāku: Kārlis Runcis, Julians Kevrelis, Sintija Antmane, Zane Apine, Edijs Pagils un Ieva Langzama. Proti, šo 6 bērnu darbus par bāku tematiku žūrija pēc 6 stundu smagām diskusijām atzinusi par labākajiem.

Tad pienācis laiks uz apmeklētāju centra sienas skatīties Dženetas Marinskas sagatavotās «miglas bildes» par bāku vēsturi pašas autores skaidrojumā. Jābūt uzmanīgiem, jo vēlāk būšot balvas. Kā tad, vērīgākie, pareizi atbildot uz jautājumiem, beigās dabū saldumus.

Priekšpēdējais punkts — liecību izdalīšana, kam seko mākslas filmas «Kapteiņa Enriko pulkstenis» izrāde pašiem izturīgākajiem.

Paldies visiem iesaistītajiem!

Alnis Auziņš
Ineses Dāvidsones foto

 

Atslēgvārdi
Kolka, skola, daba
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com