Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Tīri skursteņi un dūmu detektori novērš traģiskus ugunsgrēkus mājokļos! 20.10.2016. plkst. 15.34

Katru gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu — netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus!

605 ugunsgrēkos jau 11 bojāgājušie

Kā liecina VUGD apkopotā informācija, 2015. gadā bija reģistrēti 903 ugunsgrēki, bet šogad — jau 605 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures ierīču lietošanas dēļ. Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 19 cilvēki, bet cieta 31 cilvēks. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 11 cilvēki, bet cietuši  — 28. Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri tīrot dūmvadus un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli.

Pirms katras apkures sezonas jātīra dūmvadi

Ugunsdzēsēji glābēji 2016. gadā jau 353 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kuros dūmvados dega sodrēji. Katru gadu reģistrē vairāk nekā 500 šādu ugunsgrēku. Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams! Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C°. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā skursteņus tīrīt, viņi to var darīt arī paši. Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma — līdz 1. novembrim, bet ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā — no 1. novembra līdz nākamā gada 1. martam. Līdzās tam reizi piecos gados sertificētam speciālistam jānovērtē arī visas apkures sistēmas tehniskais stāvoklis.

Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāpārbauda ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanāli.

Netīrītas ventilācijas sistēmas veicina liesmu ātrāku izplatīšanos

Ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām nosēžas putekļi un tauku daļiņas. To aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbību, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to novērstu, ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm, tās ekspluatācijas laikā jāpārbauda un jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, — ne retāk kā reizi trijos gados.

Pēc remontdarbiem rūpīgi jāpārbauda apkures sistēma

Ja pirms apkures sezonas mājoklis ir remontēts, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas — nav mazāks par 20 cm.

Malkas plīts regulāri jāatjauno

Ja jums ir malkas plīts, tad jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas — var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tās ik pa laikam jāatjauno, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

Dūmu detektors — dzīvības glābējs!

Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ.

No 2017. gada 1. septembra objektā, kurā gāzes aparāta jauda ir lielāka par 50 kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt no 2020. gada 1. janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.

 

VUGD aicina neatlikt rūpes par savu drošību uz nākamo apkures sezonu un iztīrīt skursteni, kā arī paaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli.

 

Anete Strazdiņa,
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste
Tel. 22307684, anete.strazdina@vugd.gov.lv

 

Dalies ar šo rakstu:
Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
drošība, kārtība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com