Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Tikšanās ar rakstnieku, publicistu un žurnālistu Jāni Ūdri 20.09.2018. plkst. 13.31

19. septembrī Dundagas vidusskolā 5.– 7. klašu skolēni tikās ar rakstnieku, publicistu un žurnālistu Jāni Ūdri. Jānis Ūdris sarakstījis septiņas grāmatas, tostarp trīs biogrāfiskas grāmatas: «Meierovics. Trīs Annas», «Ulmanis. Lielā Kārļa testaments» un «Leitnants Rubenis. Bruņinieks Roberts». Bet kopā ar mazbērniem vēstures grāmatu skolēniem «Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē». Lai gan Jānis Ūdris dzimis un audzis Rīgā, nu jau 20 gadus viņa otrās mājas ir Sīkragā, kur viņš pavada vasaras un raksta grāmatas.

Interesants ir stāsts,  kā rakstnieks  nokļuva Dundagas skolā, un ar ko tas viss beidzās.

Jānis stāsta, ka Sīkragā uzbūvējis vasaras mājiņu un pats izracis aku, kurā ūdens ir pat karstākajā vasarā. Vietējie brīnās, ka visas akas sausas, bet Jāņa akā ūdens turas. Arī stāsts par aku ir pieminēšanas vērts. Pats noteicis piemērotāko akas atrašanās vietu. Rīkstes rādījušas, ka aka jārok kalniņā, kaimiņi neticīgi grozījuši galvas — aka taču jārok zemākajā vietā, bet nekā, — rīkstēm un rakstnieka  spējām ar tām darboties bija taisnība.

Aka un ūdens tā kā būtu, bet dzeršanai tas nav īsti piemērots, tādēļ pēc dzeramā ūdens Jānis brauc uz Dundagas avotiņu. Un te nu sākas pasakas cienīgs stāsts. Kādā jaukā rudens dienā Jānis, kā ierasts, paņēma avotiņa ūdeni, aprunājās ar vietējiem un turpat satika arī  Dundagas vidusskolas 7. b klasi un klases audzinātāju Noriku Segliņu. Vārds pa vārdam, rakstnieks jautā, vai kāds ir lasījis grāmatu «Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē». Atsaucas zēns vārdā Kārlis. Saruna ar sastapto rakstnieku ir tik interesanta, ka skolotāja nolemj viņu uzaicināt uz skolu, lai ar savu stāstījumu iepazīstinātu arī citus skolēnus.

Latvijai šogad 100! Ja ir 100, ir iemesls par to parunāt!

Rakstnieks tikšanās laikā daudz stāsta par Latvijas vēstures sarežģītāko posmu — krievu un vācu okupāciju 2. Pasaules kara laikā.

Rakstīt tieši par šo laika posmu viņu pamudinājusi vēlme izzināt un saprast, kādēļ vairāki tā laika vēstures fakti ir noklusēti un nav pat minēti skolu vēstures mācību grāmatās. Tādēļ  nolēmis, ka jauniešiem ir jāskaidro mūsu valsts vēsture. Bet kā to izdarīt interesanti un viņiem saprotamā veidā? Talkā nāca mazbērni un tapa «Meldras un Matīsa  ceļojums vēsturē».

Autors atzīsts, ka vislielāko rezonansi izpelnījusies viņa grāmata par Kārli Ulmani. Viņaprāt, Kārlis Ulmanis ir vispretrunīgākā un sarežģītākā personība Latvijas vēsturē. Viņa darbība nav vērtējama viennozīmīgi, tādēļ nācies saskarties ar ļoti negatīvu attieksmi no lasītāju puses, kuriem autora skatījums uz Kārlis Ulmanis nav paticis.

Jānis Ūdris ir apšaubījis Kārļa Ulmaņa lēmumu nepretoties padomju armijai  Atklāts ir jautājums — vai vajag karot, ja nevar uzvarēt? Autors domā, ka jā, jo pretoties var dažādi. Tas dotu latviešiem taisnu mugurkauli, kas šobrīd ir pārāk lokans. Tad latvieši nebūtu krituši svešās armijās, bet gan savā — cīņā par savu Dzimteni.  

Sarunas gaitā rakstnieks vēstures kontekstā pieskārās arī mūsdienu sabiedriski politiskajām norisēm un savstarpējo attiecību jautājumiem skolā. Viņš uzsvēra, ka tagad, kad Latvijai ir jau 100, katram ir jāzin savu vēsturi. «Es ieteiktu divas lietas ikvienam kuras būs vajadzīgas — kārtīga svešvaloda un kārtīgi zināt savas tautas vēsturi».

Noslēgumā rakstnieks atgādināja, ka Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Kārlis Ulmanis iedibināja akciju  «Draudzīgais aicinājums», kurā aicināja ziedot grāmatas  savai skolai. Tā  neilgā laikā Latvijas skolās izveidojās plašas bibliotēkas. Vēlāk, kad tika atjaunota Latvijas valsts, arī  Kārlis, aktieris Kārlis Sebris, bija viens no «Draudzīgā aicinājuma» tradīcijas atjaunotājiem.
Un arī šodien ir nozīmīgs brīdis, jo izrādās, ka ne Dundagas skolā ne bibliotēkā nav neviena šī autora grāmata. Tādēļ Jānis Ūdris aicināja pie Dundagas avotiņa satikto Kārli no 7.b klases savu grāmatu «Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē» dāvināt vidusskolai. Kārlis Ģērmanis teic, ka ir lepns, ka var skolai dāvināt šo grāmatu!

Dažreiz nejaušas tikšanās pārvēršas vērtīgā pieredzē un ieguvumā.

Inguna Pekmane        
sabiedrisko attiecību speciāliste

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
skola, bibliotēka
Komentāri
Jānis Ūdris pirms 16 dienām (03.10.2018. 17:41)

Nevarētu gan teikt, ka manam vēsturiskajam romānam „Ulmanis. Lielā Kārļa testaments” nācās saskarties vienīgi ar ”ļoti negatīvu attieksmi no lasītāju puses” –šis romāns LTV akcijā ”Lielā lasīšana” tika iebalsots Latvijas mīļāko grāmatu „TOP 100” klāstā, līdz ar vēl divām manām grāmatām – „Zigfrīda Meierovica trīs Annas” (Jumava, 2007) un „Meldras un Matīsa ceļojums vēsturē” (Zvaigzne ABC, 2013). Taču jā – tiekoties dažādās auditorijās ar lasītajiem, nākas saskarties ar garajos okupācijas gados ieaudzinātu un nu jau acīmredzot arī ģenētiski iekodētu gļēvumu. Tāpēc arī kādā intervijā deklarēju:
Diskutēt, vai aizstāvēt savu valsti ir amorāli!
Tikšanās Dundagas vidusskolā man palikusi gaišā atmiņā, jo pārliecinājos, ka jaunajiem atkal brīvā valstī dzimušajiem latviešiem vairs nepiemīt
lokanās muguras sindroms.

Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņots
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com