Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Dundagas bibliotēkā izstāde «Iededz gaismu» 19.02.2016. plkst. 10.17

Dundagas bibliotēkā līdz 31. III izstādē «Iededz gaismu» apskatāmi vējlukturi, petrolejas galda un griestu lampas, kara laika kvēpekļi un skalu turētājs no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma.

«Skalam nekad nedrīkst dedzināt abus galus, lai nesadedzinātu mājas svētības un miera garu.» (Tautas ticējums)

Latvijā līdz 19. gs. beigām telpu apgaismošanai plaši izmantoja skalus. Nomaļākos apvidos trūcīgās saimniecībās šāds apgaismojums saglabājās pat līdz 20. gs. divdesmitajiem gadiem. Skalus vienmēr gādāja un gatavoja laikus un pirms dedzināšanas izkaltēja. Pēc skalu kokiem brauca ziemā. Mežā noskatīja taisnus, bezzarainus kokus, biežāk — priedes. Viegli šķēlās purva priedes, jo tām smalkāka šķiedra. Bērza skali dega vienmērīgi, ar spožāku liesmu. Vēl labāki bija lazdu skali, bet lazdu koku nebija tik daudz un šo koksni lielākoties izmantoja darbarīku un sadzīves priekšmetu izgatavošanai, tādēļ skaliem izmantoja reti.

Darbos kūtī, stallī, klētī, pagrabā, gaitās sētā lietoja vējlukturus. Tos darināja no priedes, egles, bērza, retāk no citiem kokiem, kā arī no skārda. Vecākie saglabājušies vējlukturi datējami ar 18. gs. II pusi un izgatavoti no skārda. 20. gs. sākumā sāka lietot fabrikās gatavotus vējlukturus — «sikspārņus».

«Ja jauna lampa, pirmo reizi dedzinot, uzliesmo ar garu liesmu, tad šī lampa būs izturīga». (Tautas ticējums)

19. gs. II pusē apgaismei sāka lietot petrolejas lampas, kas īsā laikā izplatījās visos Latvijas novados. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem apgaismes līdzekļiem petrolejas lampas konstruktīvi bija diezgan sarežģītas, to lietošana prasīja zināmu prasmi. Nezināšanas un neuzmanības dēļ cilvēki reizēm apdedzinājās, izcēlās ugunsgrēki. Tāpēc presē un dažādos kalendāros lasāmi padomi, kā pareizi kopt un lietot petrolejas lampas.

Dalies ar šo rakstu:
Pievienotās galerijas
Izstādē «Iededz gaismu»

Atslēgvārdi
bibliotēka, izstāde
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com