Lietotāja profils

Lai pieteiktos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com

Aptauja par pāreju uz vasaras laiku 12.03.2014. plkst. 16.14

Ekonomikas ministrija aicina līdz 20. III paust savu viedokli, tiešsaistē aizpildot aptaujas anketu  https://docs.google.com/forms/d/1ulIgwbD6MoSs3kypmpQ5abOI7AEY0-LyDZWr8jMsIfU/viewform par pāreju uz vasaras laiku.

Eiropas Komisija aicina Eiropas Savienības dalībvalstis paust viedokli, kā tās iedzīvotāji, komersanti, valsts un pašvaldību institūcijas vērtē praksi Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā.

Lai sniegtu Eiropas Komisijai mūsu valsts viedokli, Ekonomikas ministrija aicina jebkuru Latvijas iedzīvotāju paust savu viedokli, piedaloties aptaujā. Privātpersonas aicinām paust viedokli, vai atbalstāt ik gadu pāriet uz vasaras laiku, kādas priekšrocības un trūkumus saskatāt, un vai šo praksi vajadzētu turpināt. Savukārt komersantus, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus aicinām detalizētāk norādīt, vai un kā pulksteņa griešana ietekmē viņu komercdarbību un nozares attīstību.

Atgādinām, ka vasaras laiks ir laika skaitīšanas sistēma, ko dažādās valstīs lieto pavasara un vasaras periodā, pulksteņus pagriežot vienu stundu priekšā joslas laikam. Visa zemeslode ir sadalīta 24 laika joslās.

Pašlaik vienotu praksi pārejā uz vasaras laiku un atpakaļ Eiropas Savienībā nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Taču pirmo reizi ideja par vasaras laiku radās 18. gadsimta beigās, kad 1784. gadā Bendžamins Franklins, ASV sūtnis Francijā, uzrakstīja eseju «Par pāreju uz vasaras laiku». Esejā izklāstītā ideja par pāreju uz vasaras laiku B. Franklinam radās, kad nejaušs troksnis iztraucēja viņa miegu aptuveni sešos no rīta. Pamostoties B. Franklins bija pārsteigts par spilgto gaismu istabā, un viņam radās ideja par pāreju uz vasaras laiku. Veicot vienkāršus matemātiskus aprēķinus, B. Franklins izrēķināja, cik daudz līdzekļu Parīzes iedzīvotāji iztērē, ejot gulēt pēc pusnakts un mostoties tikai pusdienas laikā, laikā no 20. III līdz 20. IX nelietderīgi dedzinot sveces un petrolejas lampas.

Kopš tā laika pagāja vesels gadsimts, kad 1907. gadā anglis Villiams Villetts atgādināja par pāreju uz vasaras laiku. V. Villetts ierosināja pagriezt pulksteni uz priekšu par 80 minūtēm — katrā aprīļa svētdienā par 20 minūtēm, un septembrī darīt tāpat, tikai griežot pulksteni atpakaļ. Gandrīz 10 gadu laikā šī ideja attīstījās, līdz 1916. gadā Anglijas parlaments pieņēma likumu, ka vasaras mēnešos pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu Griničas laikam.

Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz — I pasaules kara sākumā — sāka lietot Vācija, Lielbritānija, Īrija un Francija. Jau toreizējais mērķis bija taupīt enerģiju. II pasaules kara laikā Anglijā ieviesa tā saucamo dubulto vasaras laiku, kas atšķīrās no Anglijas joslas (Griničas) laika pat par divām stundām. Lielākā daļa Eiropas valstu vasaras laiku ieviesa 70. gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1980. gada 1. aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa pāreju uz vasaras laiku.

 
Evita Urpena,
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr.: 67013193;
e-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
web:  www.em.gov.lv

 

 

 
Atslēgvārdi
tautsaimniecība, līdzdalība
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com